Magnolija 'Olav Kalleberg'

Laistīšana no augšas, kas skar lapas, var izraisīt plankumainību, sēnīšu slimības un saules apdegumus, kā arī, ja ūdens nav piemērots augam, tas var radīt fotosintēzes traucējumus. Magnolijai vislabāk patīk laistīšana uz saknes. Laistīšanu veicam tikai pirmos 3 - 5 gadus. Kad lejam, tad lejam pietiekami lielu apjomu, jo par daudz to saliet nevar, bet jāatceras, ka OBLIGĀTI jānodrošina ūdens drenāža, jo magnolija nevar stāvēt mitrumā vai peļķē. Laistām 1 - 2 reizes nedēļā, bet sekojam līdzi laikapstākļiem, jo pie vēsākiem apstākļiem laistīšana būs retāka, bet pie karstākiem apstākļiem laistīšana var būt biežāka, ja stāds ir iestādīts pēdējo 2 gadu laikā. Laistīšanu cenšamies veikt no rīta.

Tiesa, ka magnolijai patīk saule, bet tas nenozīmē, ka tā būtu jāstāda klajā saulē. Saule var nodarīt bojājumus gan karstākajos vasaras brīžos, gan skādēt stumbram ziemas mēnešos. Magnolijas ļoti atšķiras savā jūtīgumā gan pret aukstumu, salnām, vējiem, gan arī pēc reģioniem, kur tiek stādītas. Vislabāk magnolija justos vietā, kur dienas vidū (kad Latvijā ir viskarstāk) tai būtu ēna no apkārtējiem kokiem. Magnolija ir meža augs, tāpēc vislabāk tā jūtas vidē, kur apkārt ir meži vai lielāki koki (protams, ieturam vismaz pāris metru attālumu no paša koka, kad stādām magnoliju). Tie spēs tai nodrošināt ne tikai vajadzīgo noēnojumu, bet arī palīdzēs radīt magnolijai auglīgāku augsni. Vējš var ietekmēt magnolijas ziedēšanas intensitāti, tāpēc vēlams būtu magnoliju stādīt aizvējā. Jāatceras, ka vietā, kur magnoliju stādām, ir jānodrošina teicama ūdens drenāža - lai ūdens nevar ne tikai stāvēt, bet augsne arī spēj ātri izžūt pēc laistīšanas.