Vai noņemt vai atstāt džutu, stādot tūjas?

Stādot tūjas, bieži redzam, ka sakņu kamols ir ietīts džutā vai metāla sietā. Piegādātāji mēdz teikt: “Jāstāda ar visu džutu, tā taču sadalīsies.”

Patiesība ir sarežģītāka. Jautājums ir, vai audums sadalīsies pietiekami ātri un nekaitēs augam, un kā auga fizioloģija reaģē uz to, ka saknes ir “iesietas”

ja vēlies noskatīties šo video formātā, dodies uz: https://www.youtube.com/watch?v=-J9eQDTHNsg

rakstā atradīsi:

• Vai noņemt vai atstāt džutu, stādot tūjas?
  
• Mana pieredze
• Kā stādīt 95% gadījumu
• Kas īsti ir džuta un kāpēc to lieto
• Riska scenāriji, ja džutu nenoņem
• Kāpēc “palikšana džutā” ir slikta no augu fizioloģijas viedokļa
  
• Izņēmumi, kad džutu nenoņemam
• Īsais “checklist”
• Secinājums

 

Mana pieredze

Kad es kādreiz uzskatīju, ka džuta sadalās un nav jānoņem, jo ticēju piegādātājiem un pašai nebija pieredzes. Daudzus gadus redzēju - augi aug, bet iedzīvojas lēnāk, biežāk dzeltē un vairāk mokās.

Bija ērtāk neko nesarežģīt - klienti bieži nemācēja noņemt džutu, un piegādātāji teica, ka tas nav vajadzīgs. Bet ar gadiem kontrasts kļuva skaidrs: tūjas ar noņemtām džūtām iedzīvojās ātrāk, zaļoja labāk un bija stabilākas.

Šodien, pēc 20 gadu darba ar simtiem stādījumu un dažādiem klientiem, saku skaidri: ja džutu noņem pareizi, tūja attīstās veselīgāk, ātrāk un ilgtermiņā cieš mazāk.

 

Kā stādīt?

1. Stādu pirms stādīšanas kārtīgi salaistām.
2. Stādu ieliekam bedrē ar visu kamolu.
3. Tieši bedrē uzmanīgi noņemam audumu.
4. Augšpusē un sānos audumu izņemam pilnībā.
5. Metāla grozam noņem augšpusi un sānu daļas.
6. Apakšā - ja kamols stingrs, arī izņemam, ja ne - vismaz iegriežam logus vai krustu.
7. NEKAD neatstājam auduma kārtu apkārt sakņu kakliņam, vai virs kamola, kas vēlāk kļūst par šķērsli ūdenim un saknēm.
8. Pieblietējam, drīzāk ‘’sakārtojam’’  augsni ap sakņu kamolu jo sevišķi apakšējā daļā, lai nav tukšumu, atkal salaistām, pārklājam ar mulču.

Kas īsti ir džuta un kāpēc to lieto

• Džuta ir augu šķiedra, no kuras auž stingru audumu.
• To izmanto sakņu kamolu transportēšanai: satur augsni, sargā smalkās saknītes un aizkavē izžūšanu.
• Ir divi pamatveidi:
  
  
• Dabīgā džuta - no neapstrādātām šķiedrām, vieglāk sadalās, bet tomēr var turēties 3-10 gadus.
• Impregnētā džuta - apstrādāta ar naftas emulsijām, daudz noturīgāka, var saglabāties desmitgadēm.
• Tirgū ir arī “ātri sadalošās džutas”, par kurām sola, ka tās sadalīsies 2-3 nedēļās. Tās parasti ir ļoti plānas, vaļīgi austas.
  
  
• Siltā, mitrā augsnē tās var sadalīties patiešām ātri.
• Bet sausumā vai pie pilienlaistīšanas, kad mitrums nesasniedz dziļāko  slāni, šāda džuta nesadalās mēnešiem un kļūst par barjeru. 

• Biezums ir kritisks:
  
  
• Plāns slānis - trūd dažu mēnešu laikā, ja apstākļi labi.
• Biezs, vairākās kārtās - saglabājas gadiem, kavē sakņu izlaušanos.

 

Svarīga nianse: ja džuta nav stingri apvilkta ap kamolu, tā traucē arī augsnes pieblietēšanai pie saknēm. Rezultātā starp džutu un augsni paliek gaisa kabatas, kas ir īpaši bīstamas - tajās saknes izžūst un augs cieš no skābekļa disbalansa.

Riska scenāriji, ja džutu nenoņem.

• Ūdens un gaisa režīms nestabils - sausumā ūdens netiek cauri, slapjumā saknes stāv mitrumā.
• Sadalīšanās nav garantēta - pat “2–3 nedēļās sadalošās” praksē turas daudz ilgāk.
• Sakņu deformācija - saknes griežas aplī un vēlāk pašas sevi nožņaudz.
• Gaisa kabatas - ja džuta brīva, starp to un augsni veidojas tukšumi, kas bojā sakņu sistēmu.
• Mikroorganismi netiek klāt - audums izolē sakņu virsmu no apkārtējās augsnes.
• Lēnāka iedzīvošanās - saknes ilgi paliek “iesietas” un vājāk nostiprinās.

 

 

Kāpēc “palikšana džutā” ir slikta no augu fizioloģijas viedokļa?

• Ap saknēm ir rizosfēra - plāna 1-2 mm zona, kur saknes un mikroorganismi sadarbojas.
• Augs izdala cukurus, mikrobi pretī dod barības vielas, hormonus un aizsardzības mehānismus.
• Džuta šo kontaktu traucē vai aizkavē - mikorizas sēnes saknēs iedzīvojas lēnāk, barības vielu pieejamība krītas.
• Rezultāts: augs sākumā aug kā podā - noslēgts savā kamolā, bez pilnvērtīga kontakta ar dzīvo augsni.

 

Izņēmumi, kad džutu nenoņemam

 

• Ļoti lieli, smagi stādi - apakšu var atstāt, ja citādi kamols sabrūk un mēs netiekam fiziski klāt.
• Stādīšana vasarā, kad augs īsti nav paredzēts pārstādīšanai, jo ir intensīva augšana - reizēm atstāj daļēji, bet nodrošina īpašu kopšanu.
• Pagaidu stādījums - džuta var palikt kā pods, bet izaugšana būs vājāka.

 

Pārbaudi!

• Stāds salaistīts?
• Bedre pietiekami plata.
• Džuta noņemta?
• Nav atstāts audums apkārt sakņu kakliņam?
• Bedre pieblietēta un salaistīta?
• Mulča uzklāta pareizi?
• Lieliem stādiem - mieti, vasarā - īpaša aprūpe.

 

 

Džuta ir transporta materiāls, nevis stādīšanas tehnoloģija.

Ja to neatņem, tā var radīt gaisa kabatas, aizturēt mitrumu, aizkavēt sakņu izaugsmi un kavēt kontaktu ar rizosfēru.

Pat ja tiek solīts, ka džuta sadalīsies pāris nedēļu laikā, tas ir atkarīgs no mitruma un apstākļiem, un praksē tā bieži saglabājas daudz ilgāk.