Kā stādīt magnolijas?

Kā stādīt magnolijas?

Lai saprastu šī auga raksturu, iedomājies magnolijas dabisko vidi. Tas ir meža augs, kura senči un viss ģenētiskais kods ir daudzu gadu tūkstošu laikā veidojies un pielāgojies meža videi.

Iedomājies, magnolija ir viens no senākajiem ziediem uz pasaules; par tās klātbūtni  šajā zemē liecina fosīlijas, kas ir vairāk nekā 100 miljonus gadu senas. Tās ieradās pasaulē, kad ziedu praktiski neesot bijis un piepildīja zaļo pasauli ar krāsu, kad galvenie apputeksnētāji bija vaboles, vēl pirms bitēm, un tās vēljoprojām izdala nevis nektāru, bet putekšņus, kas ievilina kukainīšus gluži kā tālajos, mūsu prātam neaptveramos laikos…

 Un tad es vai Tu, Mārupē vai  Liepājā, vai Daugavpilī, vai citur izdomā, ka novietosi šo augu vietā, kur tas nav piemērots, augsnē, kuru tā neatzīst un neatpazīt, spied ēst to, ko tā nevēlas!

Tāpēc tagad iedomājies, ko nozīmē mežs un tā vide, tad tā arī iedomāsimies tālāk.

 

KUR STĀDĪT?

Literatūrā redzam, ka magnolijas iesaka stādīt saulē, vai pusēnā. 

Ko nozīmē šis apgalvojums attiecībā uz magnoliju (meža, pameža augu)?

Tātad saulē drīkst, bet tai jābūt aizsargātai no valdošiem vējiem, vai vēl labāk:  skraja ēna kā rododendriem.  Lielākā daļa magnoliju gan ilgāk ziedēs, gan nebalos krāsa, ja tā būs aizsargāta ar kādu blakus augu no asās dienvidu saules, ja sakņu sistēma nebūs visu laiku dedzinošā saulē, bet ar saviem dobes kaimiņiem viens otru mazliet aizsargās  no saules un aukstuma ziemā.

Jā, tu noteikti esi redzējis lielus magnoliju kokus arī atklātās vietās, bet tas drīzāk ir kā izņēmums un auga fantastiska spēja pielāgoties mūsu iegribām.  Vārdu sakot, veidojam magnolijai tās dabisko vidi un izvairāmies to stādīt laukuma vidū kā soliteru.

 

Pačukstēšu, ka ir arī dažas magnoliju šķirnes, kuras var mēģināt stādīt klajākā laukā, piemēram, magnolija Susan, Merrill, arī Kobus - tās šķirnes, kuras ziedpumpurus pavasarī audzē vēlu, vēlu, visu ziemu tām ir mazi pumpuri un tādēļ klajā laikā nenosalst, bet vasarā nerotājas ar milzīgām lapām.

Savukārt, visas lielo lapu īpašnieces tomēr labāk jūtas mikrovidē, kur blakus ir vēl kāds draugs, kas var palīdzēt uzturēt mitrumu ilgāk, pretējā gadījumā lapu malas apdeg.

Tātad saprotiet, ka attiecībā uz magnolijām jēdziens saule atšķiras, nekā, piemēram, attiecībā uz aprikozēm, kuras varam stādīt saules cepienā.

AUGSNE.

Domājam līdzi! Magnolija = meža augs, mežā augsne ir viegla, drenējoša. Vai nabadzīga? Vai tukša? Nē, lapu koku mežā augsne, kur katru rudeni uzbirst lapas un veido savas barības vielas ir bagāta un ļoti dzīva, pilna ar mikroorganismiem, kas piedalās augu  un augsnē esošo labo sēņu savstarpējā uzturēšanā, tajā skaitā arī sargājot no slimību ierosinātājiem.

Kas notiek mūsu dārzos

Visdrīzāk augsne ir tikko atvesta no kaut kurienes, uz ‘aci’ izskatās bagāta. Mēs cītīgi novācam visas lapas. No kurienes tai būt bagātīgai? Tad izrokam noplicinātā, sablietētā mauriņā mazu bedrīti un iemokam augu - tā sākas tik daudz bēdu stāsti jauno dārzu pieredzē.

KĀ PAREIZI?

  • Stādbedrei jābūt pietiekami lielai, lai ierīkotā, jaunā mājvieta būtu pietiekami liela 3-5 gadiem, kamēr augs kārtīgi iejūtas un jo sliktāk sagatavota augsne, jo smagāka augsne, jo bedrei jābūt lielākai. Pateikt tagad bedres lieluma recepti nevēlos, jo ar laiku jūs savā dārznieka pieredzē redzēsiet, jo lielāka, jo labāk (vismaz divas reizes lielāku, ja augs jau ir liels, ja mazs, trīs reizes lielāku un vēl, mālainā visu palielinām, jo - lasi tālāk!)
  • Atslēgas vārdi - augsne drenējoša, bagātīga, viegla, tuva lapu koku meža augsnei. Dzīva, bet augs mīl mitrumu, kas nedrīkst ilgi sastāvēties pie saknēm.

Ja stādam mālainā augsnē, jānodrošina liekā ūdens noplūšana, drenāžas slānis, bet, ja stādam kāpās, būs jānodrošina stādbedres apakšā māla kārtiņa, lai ūdens uzreiz neaizmūk. Jums jāsāk saprast sava dārza specifika!

Augsnes vieglumu mēs esam raduši panākt ar kūdru, kas ir labi, bet atceramies, ka tā ir tukša substance, kas palīdz uzlabot augsnes irdenumu, spēju uzturēt mitrumu, palīdz sākumam izveidot augam atbilstošu ph līmeni. Magnolija labi jūtas augsnē, kas ir ph5,5-6, tā ir viegli skāba. Nereti šķirnes, piemēram, Kobus labi jutīsies pat  ph 7.

Tādēļ pirms izvēlies, kādu kūdru pievienot, saproti, cik smaga, cik skāba, vai gluži pretēji sārmaina ir Tava dārza augsne.

Ļoti vispārīgi - parasti mālainās augsnēs mēs pievienosim skābu kūdru, bet purvainos Mārupes, Plakanciema, dažkārt Jūrmalas (bet arī aršķirīgas augsnes), pievieno tomātu kūdru, lai augsni padarītu sāramaināku.

- Augsnes bagātību mēs parasti panākam ar kādu organisko piedevu - kūtsmēsliem, vermikompostu, kas augsni padara sārmainu.

Tad arī nereti labāk pievienot drusku skābās kūdras, bet, ja tas ir komposts, var būt, ka sārmainums būs šis vajadzīgais ph 5,-6 un skābo kūdru neliekam.

( Kādēļ tik sarežģīti? Nav, ja veidojam savā dārzā sistēmu un lēnām sākam saprast augu un augsnes dabu, tā mēs caur katru augu lēnām izejam šo skolu) 

 

Kā nodrošināt augsnē dzīvos organismus?

Ja mums ir pašu veidots komposts, tad protams, tajos gadījumos visdrīzāk kādreiz tur jau ir pievienots kādas labās sēnītes, kas šo vidi izveidoja dzīvu, visdrīzāk jau tur ir Trihodermīns, kas ir ne vien “barības viela”, bet arī nomāc sliktās baktērijas.

Ja komposts Tev nav tad stādbedrē pievieno Trihodermīnu, pievieno Bioefekt ražoto Subtimix, ko vari atkārtot arī vasaras vidū, palīdzot aizmest ziedus uz nākamo gadu.

Cik daudz? Mazam augam 100 g trihodermīns, 100g Subtimix  pie iestādīšanas kopā sajaucot visu stādbedrē: vietējo augsni, kūdru , kompostu nedaudz, vai satrunējušus kūtsmēslus un šos dabiskos mikroorganismus. 

Liekam to visu,  dubultojam, ja ne trīskāršojam.

Protams, ir zinātāji, kas pievieno priežu, vai lapegles  skujas, bet tikai veselas bez slimību pazīmēm.

Visam virsū uzlejam ūdeni, kam uz 10l pievienots Re:greener, kas kalpo kā sakņu veidotājs un šo mikroorganismu aktivizētājs, barības vielu transportētājs.

 

Es ieteiktu ļoti pārdomāt pirms lieto mākslīgos minerālmēslojumus, kad augs jau ir Tavā dārzā, iemācies augsni nenoplicināt, izmanto dabīgos augsnes atjaunotājus.

Ja neesi agronoms un tā nav Tava profesija, Tu vari sastrādāt lielu ļaunumu augiem, kuri ir pašpietiekami, ja augsne ir dzīva. Jā, nekādā gadījumā neiznīcini dzīvos organismus lietojot  pret kaitēkļu un pret sēnīšu līdzekļus, kas iznīcinās arī visu labo, atjaunot būs ilgi. Pārmēslošanas, ‘dezinfekcijas’  rezultātā augi ir jūtīgi ziemā, salnās, karstumā!

TĀDA ir mana pieredze, tāda ir mana pārliecība.

https://www.bioefekts.lv/produkts/submikss/ 
https://www.bioefekts.lv/produkts/trihodermins/

IESTĀDĪŠANA.

Galvenais NENOROC sakņu kakliņu!!

Sakņu sistēma iet pa virsu, ko tas nozīmē?

Nomulčē (bet ne ar akmeņiem, nekādā gadījumā magnoliju nedrīkst mocīt akmeņos!!!), turklāt sakņu kakliņam jābūt atvērtam.

Vēl viena meža auga īpatnība, magnolijai ir augšējā sakņu sistēma un tā iet pa augsnes virsu meklējot barības vielas, bet no otras puses, ja tā aug mūsu kailajos, vēl topošajos dārzos, mums jāpasargā vasarā sakņu sistēmu no svelmainās saules, bet ziemā NOTEIKTI uzberam labu kārtu uz saknītēm.

Ja ir iespēja, labāk kompostu, kas veicinās mikroorganismu vidi arī siltajā rudens laikā, ja nē, lai iet tā paša mulča, to visu neaizmirsti pavasarī atrušināt un izlīdzināt daļu pa dobi!

 

Kā ir ar pret-nezāļu ģeotekstilu?

Ja vēlies, lai magnolija priecē ļoti daudz gadus un neslimotu, neliec ģeotekstilu, kas veicina pārāk lielu auga tendenci meklēt mitrumu pa augsnes virsmu un var katru gadu apsalt, vai veicināt sakņu puvi. Akmeņu mulča katgoriski neder NEVIENAM meža augam, ja vēlamies veselu un ilgu mūžu mūsu augiem!

Tā kā magnolijai augšējā sakņu sistēma, uzmanies to rušināt ar kapli!

 

LAISTĪŠANA.

MEŽA augi nestāv ūdenī, bet mitrumu nodrošina viens otram, mūsu dārzos tomēr viss parasti ir daudz mākslīgāk un sterilāk, tāpēc atceries principu: magnolija ir miruma mīlošs augs bet ūdens nedrīkst sastāvēties pie saknēm!

Bet pat dažas dienas aizkaltēta, tā sāks nīkuļot, vismaz tas ir pirmos 2-3 gadus kamēr sakņu sistēma būs pietiekami liela!

 

PIRMĀ PAVASARA LAISTĪŠANA

Kamēr augs nav kārtīgi ieaudzies, neatkarīgi no izmēra, ļoti nozīmīga pirmā pavasara laistīšana, jo augs vēl nav izveidojis pietiekami lielu sakņu sistēmu, bet zieda pumpuri pie pozitīvām gaisa temperatūrām un saules stariem, sāk briedināt pumpurus.

Ja šajā laikā pietrūkst ūdens, pat labi pārziemojusi magnolija nometīs savus ziedpumpurus!

Kad tas var būt?

Dažādos gados, dažādos laikos, bet, jau tad, kad naktī vēl mīnusi, dienā kādi +7C un saule.

 

PIRMĀS ZIEMAS

JO LIELĀKS IR STĀDS, KURU STĀDAM, JO LIELĀKA IZDOŠANĀS!

Arī tās šķirnes, kuras ir ļoti izturīgas var neizturēt pirmās divas ziemas. 

Trešā gadā varam mēģināt nesegt, ja augs visu sezonu ir izskatījies pārliecinoši  vesels, nav apsalis salnās, vai aizkaltēts vasarā!

Tāpēc, neatkarīgi no šķirnes, mazos, tievos stādiņiem kārtīgi samučējam sakņu sistēmu, uzberot divus, spaiņus kūdru, sedzam arī pašu augu kā rozei veidojot, vai no telts formas mājiņu no egļu zariem, vai no skaliņiem, bambusiņiem veidojam telts formas konstrukciju, ko aptinam ar dubultu pašu biezāko balto agro plēvi.

Kāpēc ne vienkārši aptīt?

Nē ,mani mīļie, aptinot mēs nevaram iegūt to vienkāršo, vienīgo siltuma avotu zemi kā palīgu, bet, izveidojot telts formu, apņemot pēc iespējas vairāk zemes, mēs  kārtīgi nodrošinām ziemošanu.

Lieliem augiem varam segt tikai sakņu sistēmu bagātīgi uzberot kūdras, vai mulčas kārtu.

KUROS GADĪJUMOS APTĪT AUGU?

SALNĀS. Uz ziemu tikai, ja tomēr ir iestādīts augs pārāk atklātā vietā, kur nosalst ziemā pumpuri, šim apsegšanas veidam ir cita funkcija, skaties mūs video par ziemas piesegšanu.

MAGNOLIJA NEZIED?

Magnolija savus ziedus uz nākamo gadu aizmet jau vasarā un šajā laikā nepieciešami tie priekšnoteikumi, kas veido ziedu, nozīmīgākais  no tiem ir fosfors.  Varam, protams, izmantot minerālmēslojumus, kas domāti ziedēšanas fāzei, bet ir augsnes, it sevišķi  nedzīvās augsnes, kurās augs vairs nav spējīgs uzņemt to, ko mēs dodam.

Iesaku vasaras vidū ierušināt pie saknītēm Bioefekts Subtimiksu, tas atver auga spēju uzņemt fosforu un kāliju, uz 10l ūdens pievieno 1 tējk Re:greener. 

Vai iedziļinies, kādi dabīgie līdzekļi palīdz veidot ziedus.

 

PAVASARA MĒSLOŠANA.

 Atceries - meža augs,  nepieciešama organika un mikroorganismi!

Uzliec zem mulčas vecus kūtsmēslus, vai kompostu, vai zirgu kūtsmēslu granulas (visu ar mēru un iedziļināšanos)! Sākumā pirmos gadus vari piepalīdzēt ar Subtimiksu un Regreener, BIO EFEKTS Vitmīnu.

 

UZ ZIEMU.

Ja viss ir izdarīts kā šajā stāstā, augs pats būs gatavs ziemai.

 

Skaties arī citus video mūsu kanālā Dārzs zem Saules, abonē un spied patīk!

Atpakaļ uz emuāru